Mūzika

annaskoris6-1DZIEDIET PRIECĪGI TAM KUNGAM, JŪS TAISNIE, VISIEM, KAM SKAIDRA SIRDS, KLĀJAS VIŅU SLAVĒT! PATEICIETIES TAM KUNGAM AR CĪTARU, SPĒLĒJIET VIŅAM UZ DESMITSTĪGU ARFAS! DZIEDIET VIŅAM JAUNU DZIESMU! SKANDINIET JAUKI AR BAZŪNĒM! /33.Psalms 1.-3. pants/

2013. gada pavasarī Sv. Annas baznīcā ierakstīts CD “PACELIET BALSIS, SLAVĒJIET!”, kurā iekļauti 20 korāļi jeb draudzes dziesmas no LELB 1992. gadā izdotās Dziesmu grāmatas, kā arī viens skaņdarbs ērģelēm solo – Aivara Kalēja Tokāta par korāļa “Gods Dievam augstībā” tēmu. Ierakstu veica skaņu režisors Guntis Šveicers; muzicēja Sv. Annas draudzes koris diriģenta Andra Jansona vadībā un ērģelnieces Māra Ansonska un Dace Liepa. Ierakstā piedalījās arī solisti –  Ilva Krauze, Dita Mūrniece, Indra Nasteviča, Oskars Stāmers, Edgars Ansonskis, Vilnis Rozentāls u.c.; instrumentālmūziķi  – Ginta Zīģele, Daniela Rudzīte, Maija Andersone, Indris Egle, Gatis Priekulis u.c., kā arī draudzes ērģelnieks un diriģents no 1997.-2006. gadam  Aigars Reinis.

CD "Paceliet balsis, slavējiet!"

CD “Paceliet balsis slavējiet” var iegādāties Jelgavā Sv. Annas draudzes (Lielā iela 22a) Grāmatu galdā. Cena 5, – Ls

Informācija: annakoncerti@live.com

Sv. Annas draudzes koris Rendā 2012. gada augustā

NĀC DZIEDĀT!!!

Draudzes kora mēģinājumi katru ceturtdienu 18.3o-20.3o.

 

Dziedātājiem pieteikties personīgi mēģinājumu dienās vai pa tālruni: 26114054 (Andris)

Mūzika laulību ceremonijām –

skan Jelgavas Sv. Annas baznīcas ērģeles:

J.S. Bahs “Slavējiet Dievu!” A. Vivaldi “Pavasaris” F. Šopēns “Veltījums”

Informācija, jautājumi, komentāri par mūziku un koncertiem: annakoncerti@live.com

_________________________________________________________________________________________________________

Jelgavas Sv. Annas draudzes mūziķi un kolektīvi

Sv. Annas draudzē kalpo ērģelnieces Māra Ansonska un Dace Liepa.

Dievkalpojumos regulāri kalpo un koncertus sniedz draudzes jauktais koris diriģenta Andra Jansona un kormeistara Anda Bīriņa vadībā.

Jelgavas Sv. Annas baznīcā regulāri notiek sakrālie koncerti, kuros skan visdažādāko žanru mūzika – no ērģeļmūzikas, vokālās un instrumentālās kamermūzikas līdz kora darbu un lielo formu atskaņojumiem solistu, koru un orķestru sniegumā. Tas iespējams tādēļ, ka Sv. Annas baznīcā ir lieliska akustika un lielākās ērģeles Zemgalē.

SV. ANNAS BAZNĪCAS ĒRĢELES

Vēsturiskās ērģeles
Annas baznīcas vēsturē ir bijuši vairāki instrumenti.
1641. gadā, kad pabeigta pašreizējās mūra baznīcas celtniecība, draudzes priekšstāvji dāvinājuši baznīcai arī ērģeles.
1755. gadā Jelgavas ērģeļbūvētājs Johans Heinrihs Joahims (1696-1762) uzbūvējis jaunas ērģeles.
XIX gadsimta vidū draudze iegādājas slavenā Latvijas ērģeļmeistara
Augusta Martina (1808-1891) instrumentu.
1912. gadā baznīca tika pie jaunām ērģelēm (attēlā), kuras būvējis no Ščecinas, toreizējās Prūsijas provinces Pomerānijas ieceļojošais vācu ērģeļmeistars Barnims Grīnebergs (1828-1907), kurš bija pārņēmis sava tēva – ērģeļmeistara Augusta Vilhelma Grīneberga (1787-1837) arodu. Instrumentam bija 32 reģistri un 1948 stabules. Prospektu rotājusi ķēniņa Dāvida koka figūriņa (att.)
Jelgavas Sv. Annas baznīcas vēsturiskās ērģeles un ērģeļu lukta (20.gs. 20-tie gadi)                   
Ērģeles iet bojā ugunsgēkā 1944. gada augustā, kad aviouzlidojuma laikā izpostīta tiek Sv. Annas baznīcas ēka.
Pēc kara, kad atjauno baznīcu, dievkalpojumos tiek spēlēts harmonijs, kas baznīcā atrodas vēl šodien.
1960. gadā uzstādītas  un 26. jūlijā tika iesvētītas Liepāja ērģeļbūvētāju Jēkaba (1874-1968) un Tobija (1903-1992) Jauģiešu būvētās ērģeles.
Jaunās ērģeles
1994. gadā Sv. Annas dievnams iegūst daudz lielākas un reģistriem bagātākas, zviedru draudzes dāvinātās un ērģelnieka Bengta Almfjorda uzstādītās ērģeles ar 37 reģistriem. Šis instruments kalpo draudzei joprojām (att.)
Tās ir XX gadsimta zviedru meistara Olofa Hammarberga (Gēteborga) 1938. gadā būvētās romantiskā stila ērģeles ar trim manuāļiem un pedāli.
Ērģelēm ir 37 reģistri (2072 stabules) un pneimatiskā traktūra.

PLUM3G

70-tajos gados ērģeles tikušas pārveidotas uz vairāk neobarokālu stilu, mainot dažus  reģistrus.
Par draudzes ērģeļu labskanību un uzlabošanu jau vairākus gadus rūpējas Latvijā dzīvojošais holandiešu ērģeļmeistars Peter van den Akker.
Ērģelnieki
XIX gadsimta 70-80 gados “skanošā Jelgava”, kā to dēvējis komponists Jāzeps Vītols, sniegusi jaunajam mūziķim daudz ierosmju. Te darbojušās lieliskas personības, to vidū arī ērģelnieki Postels, Ludviķis un Adolfs Bētiņi. Viņi ļāvuši visā krāšņumā skanēt  Sv. Annas un Sv. Trīsvienības baznīcu ērģelēm kā dievkalpojumos tā arī koncertos, kuru bijis ne mazums. Dedzīgs mākslas mīļotājs un mecenāts bijis barons Krīdeners. Šai laikā tikuši iestudēti gan Posteļa oratorijas un kantātes, gan tādi pasaules līmeņa skaņdarbi kā Mendelsona Oratorija “Paulus”, Romberga “Zvanu dziesmas”. Tieši Jelgavas periodā jaunais students  Jāzeps Vītols savu dzīvi nolemj veltīt mūzikas mākslai, sākumā kā vijolnieks, bet vēlāk Pēterpils konservatorijā studējot kompozīciju.
Latvijas brīvvalsts laikā Latviešu baznīcā (kā nereti tika dēvēta Annas baznīca) kalpojis mūziķis Atis Kauliņš – komponists, diriģents, ērģelnieks, mūzikas dzīves organizētājs Jelgavā, izdevuma Mūzikas Druva (1906-1909) redaktors, augsti kvalificēts mūziķis ar Pēterburgas konservatorijas diplomu Pētera ģimnāzijas mūzikas skolotājs un kora ‘’Līga’’ diriģents (apbedīts Sv. Jāņa kapos Jelgavā, tag. Alunāna parks)
XX gadsimta 1. pusē nozīmīga persona Jelgavas muzikas dzīvē – Jēkabs Mediņš (1885.g. 22.III – 1971. g. 27.XI)– diriģents, komponists, pedagogs, vijolnieks, ērģelnieks, vidējais no trim talantīgās Mediņu ģimenes dēliem. 20 –tajos gados viņš pildījis ērgelnieka pienākumus kā Sv. Annas (1923-1939) tā arī Sv. Trīsvienības baznīcā.
Mediņš allaž svētdienu dievkalpojumos pieaicinājis solistus – dziedātājus vai instrumentālistus, īpaši Tautas konservatorijas jaunos mūziķus.

Jēkabs Mediņš 20. gs. sākumā

Kā rakstījusi muzikoloģe Silvija Stumbre, “Jēkaba Mediņa ērģeļu spēlē bija daudzbrīvas improvizācijas, viņš radīja savu patstāvīgu liturģijas ievada mūziku, cik iespējams izvēršot dievkalpojuma muzikālo pusi. Bieži tikuši rīkoti koncerti, kuros Mediņš spēlējis vijoli, bet ērģeļu pavadījumus atskaņoja viņa dzīvesbiedre Margarita Mediņa.”
Tieši šajā laikā uzplaukst koncertdzīve Jelgavas luterāņu dievnamos – iestudēti tādi nozīmīgi darbi kā Mocarta Rekviēms, Haidna oratorijas un citi, orķestra vietā izmantojot ērģeles.
Mocarta Rekviēma atskaņojums Sv. Trīsvienības baznīcā Lielā austriešu ģēnija nāves 150. gadadienā (1941. gada 11. decembrī) izvērties par vienu no lielākajiem notikumiem. Trīs kori – Zemgales kultūras veicināšanas biedrības, Skolotāju institūta apvienotais koris, kā arī paša dibinātais Lauksaimniecības akadēmijas koris darbu sagatavojuši divos mēnešos, visas partijas dziedot no galvas, tādēļ visi muzicējuši ar jo lielu aizrautību.
No 1930. gada Mediņš bija Jelgavas Filharmonijas faktiskais vadītājs, organizējis koncertus un pats ar audzēkņiem un saviem koriem tajos piedalījies, kur vien iespējams. Pēc kāda no Jelgavas koncertiem profesors Jāzeps Vītols izteicies, ka jelgavnieki kā programmas satura tā arī izpildījuma ziņā pārspējuši Rīgu. Jāpiezīmē, ka Mediņa vadītajos koros visiem bijis jāpazīst notis – jāprot “lasīt no lapas”…
Notikuši arī daudz ērģeļmūzikas koncerti, kuros Jēkabs Mediņš atskaņojis Baha, Lista un citu komponistu darbus. No Jelgavā komponētajiem Jēkaba Mediņa ērģeļdarbiem jāmin Prelūdija a-moll (1939) , Korāļa fantāzija a-moll (veltījums Pēterim Rībam) un Prelūdija Es-dur (1944), abas sacerētas II pasaules kara laikā vācu okupētajā pilsētā, un ir ļoti iespējams, ka šie skaņdarbi spēlēti arī uz Sv. Annas un  Trīsvienības baznīcas ērģelēm.
Mediņu ģimene Jelgavā dzīvojusi Upes ielā 12. Pirmajā stāvā – bibliotēka, otrajā Tautas konservatorija, trešajā – direktora, tātad Mediņa dzīvoklis.
Pēc II Pasaules kara Annas baznīcā  harmoniju (neliels kājminams mūzikas instruments) spēlēja Anna Heimane un Alberts Ozoliņš.
50 – tajos gados draudzē kalpojis topošais mūziķis, vēlāk nozīmīgs latviešu komponists, muzikologs, diriģents Pauls Dambis, kurš 1953.g. -1957 .g. mācījās Jelgavas Mūzikas vidusskolā.
No 1954. gada līdz pat 1987. gadam Sv. Annas draudzes ērģelniece bija Maija Apine, komponista Alfrēda Kalniņa skolniece.
Ērģeles spēlējuši arī Mareks Graudiņš, Iveta Griķe un diriģente Lilita Balode.
No 1992.g. līdz 2007.g. ērģelnieka pienākumus pilda čelliste un Sieviešu vokālā ansambļa vadītāja Rudīte Grīnvalde.
No 1997.g. līdz 2006.g. ērģelnieks, diriģents un mūzikas dzīves vadītājs bija Aigars Reinis
No 2004. gada koncertos un dievkalpojumos spēlē arī jaunā mūziķe Līga Vilmane (šobrīd studē un strādā Nīderlandē)
Kopš 2005. gada draudzes ērģelnieka pienākumus veic Māra Ansonska un no 2007. gada rudens – arī Dace Liepa
Jelgavas Sv. Annas katedrāles koris un diriģenti
Draudzes kora tradīcijas sakņojas jau XIX gadsimtā.
Nozīmīgākie diriģenti 20. gs 2. pusē – Eduards Heimanis, Alberts Ozoliņš, Pauls Dambis, Anna Lasmane, Filips Romanovs un Voldemārs Šlosbergs, kā arī Aigars Reinis.
No 1987. līdz 1996. draudzes kora diriģente ir Lilita Balode, pēc tam Guntra Minkevica.
No 1997. gada līdz 2006.gadam kora vadību uzņēmās ērģelnieks Aigars Reinis, savā darbības laikā sasniedzot augstu kora māksliniecisko līmeni – dziedātāji regulāri kalpo savā dievnamā un citās Latvijas baznīcās, uzstājas ar koncertiem, Jelgavā, Latvijas pilsētās, kā arī ceļo uz ārzemēm – kaimiņzemēm, Zviedriju, Poliju, Vāciju, Slovākiju, Čehiju, Austriju un Franciju.
No 2006. divas sezonas kori diriģēja Rita Staune, tad neilgu laiku diriģenti ir Ilva Krauze un Guntis Galiņš.
Sv. Annas draudzes diriģenti kopš 2008. gada oktobra  ir Andris Jansons un Andis Bīriņš.
2011. gada oktobrī ar koncertiem Jelgavas Sv. Annas baznīcā un citur Zemgalē aizsācies Rudens mūzikas festivāls ”Zemgales ērģeles” Ieskaties www.zemgalesergeles.lv