Vēsture

Daži fakti par mūsu baznīcas ēku un draudzi.

  • Par juridisko pamatu Sv. Annas baznīcas izveidošanai kalpo pirms 450 gadiem (1567. gadā) Kurzemes un Zemgales hercogistē pieņemtais lēmums par 70 dievnamu celšanu, bet draudzes pastāvēšanas laiks ir pat ilgāks (no 1562. gada vai agrāk).
  • Sākotnēji 1573. gadā celtā baznīca un atsevišķi esošais zvanu tornis bija no koka. 1619. gadā no hercoga Jēkaba cepļu sarkanajiem ķieģeļiem pie vecās baznīcas uzceļ mūra torni, bet 1641. gadā ‒ mūra baznīcu.
  • Visilgāk – 52 gadus ‒ Sv. Annas draudzē kalpojis leģendārais mācītājs Morics Vilhelms Konrādijs (no 1850. līdz 1902. gadam). Viņa laikā 1883.gada 10. novembrī par godu Mārtiņa Lutera 400 gadu dzimšanas dienas atcerei iestāda un iesvēta ozolu, kas aug un kuplo joprojām, iežogots ar dzelzs kaluma sētu.
  • 1926. gadā draudzē bija ap 5000 reģistrētu locekļu. Šodien Sv. Annas draudzē ir vairāk par 700 draudzes locekļiem.
  • Otrā pasaules kara laikā ‒ 1944. gada 4. augustā ‒ baznīca nodeg. Drīz pēc kara, mācītāja Romāna Šmita iedvesmota, draudze uzsāk dievnama atjaunošanu. 1947.gada 26.jūlijā, Annas dienā, pie nopostītā dievnama mūriem notiek pirmais pēckara dievkalpojums. 1956. gada 26. jūlijā, Annas dienā, notiek atjaunotā torņa iesvētīšana, bet 1968. gada 25. augustā sakarā ar atjaunošanas darbu nobeigumu draudze pulcējas uz dievnama iesvēti. Savā ārējā veidolā baznīca ir restaurēta tāda, kāda tā bijusi agrāk, bet iekštelpu plānojums ir daļēji pārveidots ‒ kādreizējā altāra daļā izbūvēti divi stāvi, kur atrodas sakristeja un mazā zāle. Sv. Annas baznīca bija pirmais luterāņu dievnams, kuru Latvijā atjaunoja pēc Otrā pasaules kara.
  • 1994. gadā baznīcā tika uzstādītas zviedru meistaru firmas  „Olof Hammarberg” 1938. gadā Gēteborgā būvētās ērģeles. Tām ir 37 reģistri un 2072 stabules. Vairāk nekā 80 gadus senās ērģeles kalpo joprojām.
  • Baznīcā blakus altārim atrodas Jaņa Rozentāla ap 1910. gadu darinātā glezna „Kristus un samariete”.
  • Kopš 2008. gada rudens Jelgavas Sv. Annas baznīcai ir katedrāles statuss, jo šeit rezidē Liepājas diecēzes bīskaps.
  • Pēdējos gados draudzē kalpojuši mācītāji:
    • Romāns Šmits (1947.-1954.)
    • G. Šaurums
    • A. Gross
    • V. Ozoliņš (1954.-1957.)
    • Alfons Vecmanis (1957.-1987.)
    • Z. Kukulītis (1987.-1988.)
    • Ivars Muravskis (1988.-1991.)
    • Prāvests Jānis Priednieks (1991.-1996.)
    • Tālis Rēdmanis (1997.-2009.)
    • Aivars Gusevs (2009.-2011.)
    • Kaspars Kovaļovs (2011.-2019.)
    • Valdis Vircavs – no 2017. gada
    • Prāvests Uldis Gailītis – no 2019. gada