Novembra lozungā Dievs saka:
“Pazudušās es uzmeklēšu, aizklīdušās es atvedīšu atpakaļ, savainotās es pārsiešu, vājās es spēcināšu!” (Ech 34:16)

Novembra mēnesim paredzētais Dieva vārds atgādina, ka Dievs interesējās par katru cilvēku. Viņš meklē, aicina, palīdz, nevēlas, lai cilvēks pazustu, aizklīstu, dzīvotu sāpēs un nespēkā. Un tas ir par mums. Pienāk dzīvē brīži, kad, šķiet, esam nomaldījušies, nezinām ko darīt, piedzīvojam notikumus, kuros tiekam savainoti vai jūtamies bezspēcīgi.
Dziļa nomaldīšanās un noklīšana ir „Helovīnu spēlīte”, kas kā dziļa sērga ir ienākusi mūsu kultūrā. Nāves kults un nāves zīmogi ar miroņgalvām, dēmonisku un elles atribūtiku, raganām, mošķiem ieved cilvēkus tumsā un bailēs, pakļaujot dvēseles dziļām traumām. Visskumjāk, ka tam pakļaujam mūsu bērnus, pērkot apģērbu, rotaļlietas ar minētiem tēliem, ļaujot piedalīties pasākumos, kuros tiek izspēlēta nāve. Tas rada nomaldīšanos un sāpes, kurā ir nepieciešama Dieva žēlsirdīgā palīdzība. Protams, ir daudzi citi dzīves notikumi, kuri arī ved mūs tumsā un rada sāpes. Tāpēc nozīmīgs ir Dieva vārds, kas dod cerību, lai cik mēs būtu nomaldījušie vai kādas sāpes piedzīvotu. Dievs steidzas mums palīgā, sūtot pie mums savu Dēlu, lai pazudušos uzmeklētu, aizklīdušos atvestu atpakaļ, savainotos pārsietu, vājos spēcinātu. Dievs saka:”Mans Dēls iedos tavai dzīvei pareizo virzienu, Viņš parādīs ceļu ārā no maldiem, tevi dziedinās un spēcinās.” Jēzus saka:”Es esmu ceļš.” Ja esam kopā ar Kristu, mēs atradīsim pareizo ceļu ārā no vistumšākajiem un biezākajiem dzīves džungļiem, kādos grēks mūs būs ievedis. Sauc, meklē Jēzu, un Viņš Tevi izvedīs skaistā un saulainā, prieka un laimes pilnā dzīvē. Tad varēsi tikai brīnīties, kā tas bija iespējams. Viņš pārsies tavas brūces, kuras būsi ieguvis brienot cauri daudziem traumatiskiem notikumiem. Un tad, kad nogurstam, Dievs stiprinās ar īpašu ēdienu: savu Vārdu un Sakramentu.

LELB Jelgavas Svētās Annas draudzes
mācītājs, palīgbīskaps +Uldis Gailītis

Mēneša lozungs:
“DIEVA valstība ir jūsu vidū.”
/Lk 17:21b/

Baznīcas gadā oktobra mēnesis iesākas ar Pļaujas svētkiem. Laiku, kad reizi gadā apstāties un pamanīt, ko tad šis gads ir nesis, ko Dievs mums ir devis, vai mēs to vispār pamanām mūsu katra ikdienas skrējienā.
Ja mēs atskatītos uz aizvadīto gadu kopš pērnā gada Pļaujas svētkiem, tad iespējams ieraudzītu, ka, pirmkārt, mēs paši vairs neesam tādi kādi bijām pirms gada. Noteikti kaut kas ir mainījies! Mēs paši, apkārt notiekošais, šī brīža aktualitātes.
Otrkārt, atskatoties varam pamanīt un ieraudzīt, ka Dievs mūs arī šajā gadā ir bagātīgi svētījis ar visu, kas mums ir. Nu kaut vai ar to, ka esam varējuši ar savu darbu nopelnīt, savā dārziņā izaudzēt, vai pateicībā saņemt.
Treškārt, mēs varam pamanīt Dieva valstības notikumus. Brīžus, kad šī gada laikā esam varējuši piedzīvot un apjaust Dieva klātbūtni mūsu ikdienā. Un tur noteikti ir bijuši gan lieli, gan mazi – visādi notikumi, kuros ir bijusi klātesoša Dieva valstība.
Brīžos, kad vēršamies pie Dieva lūgšanā, kad saņemam nepārprotamu Dieva atbildi, kad apzināmies Dieva vadību un apsardzību. Brīžos, kad atskatoties uz notikušo atpazīstam Dieva visvarenības un spēka izpausmes, kas mūs iedrošina un iedvesmo.
Arī tad, kad piedzīvojam Dieva atklāsmi, Dieva Vārdos un sakramentos, kurus varam baudīt.Un, ka šis gads atkal ir bijis Dieva svētīts laiks, kurā mums ir bijušas ļoti daudz iespējas. Gan saņemt, gan sniegt Dieva doto mīlestību, žēlastību un svētību.
Tāpēc Pļaujas svētki noteikti ir Pateicības laiks. Jo visā, kas ar mums ir noticis mēs varam atpazīt un ieraudzīt Dieva valstību, Dieva klātbūtni, kas ir mūsu starpā un, kas mūs nepārtraukti uztur un vada pretī mūžīgās dzīvības cerībai. Āmen!

LELB Jelgavas Svētās Annas draudzes
mācītājs, Valdis Vircavs

Septembra lozungs:
“Dievs ir mans patvērums un spēks.”
/ Ps 42:2/

Septembris ir iesācies ar nozīmīgiem notikumiem mūsu baznīcas un valsts dzīvē. LELB (Latvijas evaņģēliski luteriskās Baznīcas) arhibīskapa amatā kalpošanu sācis jauns arhibīskaps Rinalds Grants, un šomēnes iesācies jaunais mācību gads. Droši vien, līdztekus šīm norisēm, mums katram ir savas dzīves situācijas, kuras nav saistītas nedz ar baznīcu, nedz skolu. Septembra mēneša lozungā Dievs vēlas mums atgādināt par sevi, lai mēs zinātu, ka esam drošībā kopā ar Dievu visā, kas mūsu dzīvē notiek.
Ne vienmēr mums blakus ir kāds, pie kura varam patverties dzīves grūtībās un pārbaudījumos. Bērniem skolā, pulciņos vecāki ne vienmēr spēs būt blakus, kad tas būs nepieciešams, skolotāji ne vienmēr atradīs vajadzīgo atbalstu pie kolēģiem vai skolas vadības, un jaunajam arhibīskapam būs situācijas, kurās patvērums būs iespējams tikai pie Kristus.
Līdzīgi mums visiem ir brīži, kuri pārsteidz! Piemēram, kā šīs vasaras lietusgāzes, kad pēkšņi jāmeklē, kur patverties. Labi, ka ir kāda nojume, kur ieskriet, lai nesamirktu. Dievs mums atgādina, ja piedzīvojam garīgus uzbrukumus, „garīgas lietusgāzes”, kuras cenšas mūs samērcēt, lai radītu garīgi nepatīkamu situāciju un sajūtu, Dievs atgādina: “Es esmu patvērums, nāc un patveries pie manis.” Nav drošāka patvēruma kā Kristus dzīves grūtībās, pārbaudījumos, sāpēs, bēdās, jebkurā dzīves situācijā. Kristus mums ir ne tikai patvērums, bet arī spēks, lai varētu doties tālāk savā dzīvē.
To Dievs mums atgādina, šo mēnesi iesākot un vadot. Lai Dievs ir mūsu patvērums un spēks, sākot jauno mācību gadu! Lai Dievs ir patvērums un spēks mūsu jaunajam arhibīskapam un ikvienam no mums!

LELB Jelgavas Svētās Annas draudzes
mācītājs, palīgbīskaps +Uldis Gailītis

Mēneša lozungs:
“BET PALĪDZĪBA NO DIEVA MAN IR NĀKUSI LĪDZ PAT ŠAI DIENAI, UN ES STĀVU ŠEIT, LIECINĀDAMS
KĀ MAZIEM, TĀ LIELIEM.”
/Apd 26:22/

Cik bieži mēs runājam un stāstam par to, ko Dievs ir darījis, dara un vēl darīs mūsu dzīvēs? Cik bieži dalāmies savā personiskajā Dieva pieredzē viens ar otru? Tāpēc šajā augusta mēnesī varam pārdomāt, vai mēs paši pamanām kā Dievs darbojas manā dzīvē? Kuri ir tie brīži, kad to piefiksējam, ieraugām, nākam pie atziņas un atskārstam, ka Dievs darbojas. Vai redzam Viņa vadību, klātbūtni un rūpes par mums ikvienā mūsu dzīves situācijā?

Gribu teikt, ka katra mūsu dzīve ir liecība. Liecība par to, kā Dievs nav pārtraucis savu darbību šajā pasaulē, bet vēl joprojām ir ieinteresēts ikvienā no mums. Ikvienā mūsu dzīves notikumā Dievs ir klātesošs. Dievs caur visiem mūsu dzīves notikumiem rāda, māca un ļauj nonākt pie secinājuma: “Jā! Tu Kungs esi Visu varens, visu spēcīgs, visu zinošs un tas patiešām attiecas arī uz mani!” Kādam, iespējams, tie ir kādi īpaši pagrieziena punkti, kad Dievs pasargā no drošas nelaimes, vai izved cauri situācijām, kuras šķiet bezcerīgas. Kādam tie ir mazi ikdienas atklāsmes mirkļi par Dieva tuvumu ikdienas skrējienā, kurā piedzīvojam Dieva mīlestību. Tādos brīžos mēs atliecam savu muguru, paceļam acis uz augšu un saprotam: “Jā! Tas bija Dievs, tas bija Viņa prāts, kas ar mani notika.”

Tāpēc aicinu, pirmkārt, pašiem ar Dieva palīdzību ieraudzīt un pamanīt Dieva lielos un mazos darbus mūsu ikdienas dzīvē. Otrkārt, par to pastāstīt cilvēkiem, kas ir mums līdzās. Liecināt no savas pieredzes, kuri ir tie mūsu dzīves brīži un notikumi, kuros mēs atpazīstam Dieva klātbūtni un vadību. Jo iespējams, ka caur šīm liecībām arī citi cilvēki ar Dieva palīgu spēs pamanīt Dieva darbus viņu dzīves līkločos, ko ar Dieva palīgu mēs visi staigājam! Āmen!
LELB Jelgavas Svētās Annas draudzes
mācītājs, Vadis Vircavs