Kristība ir Jēzus Kristus iedibināts sakraments, kurā Dievs tiem, kas tic uz Kristu, dāvā garīgu jaunpiedzimšanu, izglābšanu no soda par mūsu grēkiem, augšāmcelšanos un mūžīgo dzīvību. Jēzus par kristību saka: “Kas tic un top kristīts, tas tiks izglābts, bet, kas netic, tiks pazudināts” (Mk 16:16). Pateicoties kristībai mēs kļūstam par kristiešiem un Dieva veidotās kopības – Kristus Baznīcas – locekļiem. Kristība ir Dieva žēlastības dāvana, kas mums apsola daļu pie mūžīgās dzīvības – kā maziem, tā lieliem. Ne visi mēs esam kristīti bērnībā, tāpēc ļoti bieži kristīti tiek pieaugušie un nereti arī sirmā vecumā.

Atbildes uz biežāk uzdotajiem jautājumiem

Vai bērnam nepieciešamas kristības?

Kristības, kā to nosaka mūsu baznīcas kārtība, ir ikviena kristīga vecāka pienākums, lai viņi pēc iespējas agrāk pievestu kristībām savus bērnus. Luteriskajā tradīcijā kristību saņem sākot ar zīdaiņa vecumu. Pievedot pie kristības bērnu, viņa vecāki un krustvecāki Dieva un draudzes priekšā apsola bērnu audzināt kristīgajā ticībā. Lai vecāki un krustvecāki spētu šo solījumu dot, viņiem jābūt gan kristītiem, gan iesvētītiem, gan arī jābūt draudzes locekļiem.

Ko darīt, ja viens no bērna vecākiem nav draudzes loceklis un nevēlas būt?

Šajā gadījumā bērnu kopā ar krustvecākiem pie kristības vedīs viens no vecākiem – ticīgā māte vai tēvs.

Ko darīt, ja neesam kristīti un iesvētīti, bet vēlamies kristīt bērnu?

Vispirms vecākiem un krustvecākiem (kuri nav kristīti un/vai iesvētīti) būtu jāsakārto pašiem sava garīgā dzīve. Jāapmeklē iesvētes mācības kurss. Pēc mācības apgūšanas un draudzes dzīves iepazīšanas pieaugušie saņem kristību un/vai iesvētību un tiek uzņemti draudzē, tad arī iespējams kristīt viņu bērnus.

Kā izvēlēties vietu un baznīcu sava bērna kristībām?

Ir pašsaprotami, ka bērns saņems kristību savu vecāku draudzē. Ar kristību bērns tiek uzņemts Baznīcā un vietējā draudzē, kurai pieder bērna vecāki vai viens no vecākiem. Gadījumā, ja vēlamies bērnu kristīt kādā citā baznīcā, piemēram, savā dzimtajā baznīcā, kuras draudzes locekļi vairs neesat, vai esat  pārcēlušies un dzīvojat  citur,  tad tas iespējams saziņā ar savas pašreizējās draudzes mācītāju. Kristības citā vietā (mājā, slimnīcā), kas nav baznīca vai draudzes dievkalpojumu vieta, iespējamas vienīgi, ja slimības vai kādu citu nopietnu iemeslu dēļ kristības nav iespējams organizēt baznīcā.

Kā izvēlēties laiku bērna kristībām?

Bērns pie kristības tiek vests pēc iespējas drīzāk pēc dzimšanas. Kristības notiek draudzes dievkalpojuma laikā. Kristības gavēņa laikā (pirms Lieldienām) tiek izpildītas vienīgi bērniem drīz pēc dzimšanas, vai arī tad, ja ir būtisks iemesls kristību izpildīt steidzamā kārtā.

Esam kristīti un iesvētīti, bet nepiederam draudzei, vai ar to nepietiek?

Būt kristītiem un iesvētītiem, bet tomēr nepiederēt draudzei, kristīgajā ticībā nevar uzskatīt par īsti normālu stāvokli. Pie kristības/iesvētības esat apliecinājuši savu ticību un apsolījušies dzīvot kristīgu dzīvi, bet, ja vairs nepiederat draudzei, šo solījumu vairs nepildāt. Lai varētu to izpildīt, jums jāiestājas draudzē.

Nevaram atrast krustvecākus. Vai bez krustvecākiem iespējams bērnu nokristīt?

Jā, ir iespējams. Jābūt vismaz vienam pieaugušam kristīgam cilvēkam, kas bērnu apņemas kristīgi audzināt. Tomēr ļoti ieteicams atrast arī krustvecākus.

Ja vecāki nav ticīgi, vai krustvecāki var bērnu vest pie kristības?

Šāds gadījums būtu uzskatāms par izņēmumu. Krustvecāki vieni paši, bez bērna vecākiem, varētu vest bērnu pie kristības tikai gadījumā, ja bērna vecāki piekrīt kristībai, bet paši nevēlas tapt par kristīgiem cilvēkiem un draudzes locekļiem. Jāņem vērā, ka krustvecākiem var būt visai grūti izpildīt savu solījumu audzināt bērnu kristīgi, tādēļ mācītājs šādam izņēmumam visdrīzāk piekritīs vienīgi tad, ja kristāmā bērna krustvecāki spēs pārliecinoši pamatot savas iespējas bērnu kristīgi audzināt. Šādā gadījumā bērns tiktu kristīts un uzņemts krustvecāku draudzē.

Vai luteriskā Baznīca pieņem pie kristībām, ja kāds no krustvecākiem pieder pie citas kristīgas konfesijas?

Latvijas evaņģēliski luteriskajā baznīcā ir skaidra mācība, kas ir pamats mūsu ticības apliecībai. Lai krustvecāki varētu pildīt savus pienākumus (rūpēties par bērnu gan praktiski, gan garīgi), viņiem ir jāapliecina tā mācība, ko apliecina mūsu Baznīca.

Esmu jau pieaudzis un vēlos saņemt kristības. Vai man būs jāatrod arī krustvecāki?

Lai pieaugušais saņemtu kristības, viņam ir jātiekas personīgi ar mācītāju vai arī jāapmeklē apmācības kurss. Daudzi pieaugušie saņem kristības bez krustvecākiem. Tomēr ir ieteicams atrast kādu pieredzējušu kristīgu cilvēku, kurš jaunkristītajam var būt vai nu par krustēvu vai krustmāti, vai vienkārši par padoma devēju viņa kristīgā dzīvē.

Cik izmaksā bērna kristības?

Nereti šis ir pirmais jautājums, kuru uzdod cilvēks, kurš ieradies pieteikt bērna kristības. Baznīca nav iestāde, kura par attiecīgu samaksu sniedz “reliģiskus pakalpojumus” saviem klientiem. Par kristībām samaksa netiek prasīta. Tomēr jāņem vērā, ka draudzes ekonomija pastāv galvenokārt no draudzes locekļu ziedojumiem. Arī vedot bērnu pie kristībām, draudzes locekļi parasti dod draudzei kādu ziedojumu. Īpaši, ja jūsu rocība atļauj rīkot plašākas svinības ap bērna kristībām, nepieklātos ziedot tikai niecīgu daļu no kopējā svinību budžeta. Tāpat ieteicams būtu noskaidrot, vai draudzei kristību sakarā nav kādi papildus izdevumi (piemēram, ziedu iegāde). Tomēr, ja kāds nespēj ziedojumu dot, tas nevar būt šķērslis kristību saņemšanai.

Pirms kristībām:

• Pārrunā ar mācītāju, vai ir viss nepieciešamais, lai kristības varētu notikt, vienojies par kristību datumu, pārrunā kristību norisi, ticības apliecinājumu, citus jautājumus. 
• Jāaizpilda Kristību iesnieguma forma