Novembra lozungā Dievs saka:
“Pazudušās es uzmeklēšu, aizklīdušās es atvedīšu atpakaļ, savainotās es pārsiešu, vājās es spēcināšu!” (Ech 34:16)

Novembra mēnesim paredzētais Dieva vārds atgādina, ka Dievs interesējās par katru cilvēku. Viņš meklē, aicina, palīdz, nevēlas, lai cilvēks pazustu, aizklīstu, dzīvotu sāpēs un nespēkā. Un tas ir par mums. Pienāk dzīvē brīži, kad, šķiet, esam nomaldījušies, nezinām ko darīt, piedzīvojam notikumus, kuros tiekam savainoti vai jūtamies bezspēcīgi.
Dziļa nomaldīšanās un noklīšana ir „Helovīnu spēlīte”, kas kā dziļa sērga ir ienākusi mūsu kultūrā. Nāves kults un nāves zīmogi ar miroņgalvām, dēmonisku un elles atribūtiku, raganām, mošķiem ieved cilvēkus tumsā un bailēs, pakļaujot dvēseles dziļām traumām. Visskumjāk, ka tam pakļaujam mūsu bērnus, pērkot apģērbu, rotaļlietas ar minētiem tēliem, ļaujot piedalīties pasākumos, kuros tiek izspēlēta nāve. Tas rada nomaldīšanos un sāpes, kurā ir nepieciešama Dieva žēlsirdīgā palīdzība. Protams, ir daudzi citi dzīves notikumi, kuri arī ved mūs tumsā un rada sāpes. Tāpēc nozīmīgs ir Dieva vārds, kas dod cerību, lai cik mēs būtu nomaldījušie vai kādas sāpes piedzīvotu. Dievs steidzas mums palīgā, sūtot pie mums savu Dēlu, lai pazudušos uzmeklētu, aizklīdušos atvestu atpakaļ, savainotos pārsietu, vājos spēcinātu. Dievs saka:”Mans Dēls iedos tavai dzīvei pareizo virzienu, Viņš parādīs ceļu ārā no maldiem, tevi dziedinās un spēcinās.” Jēzus saka:”Es esmu ceļš.” Ja esam kopā ar Kristu, mēs atradīsim pareizo ceļu ārā no vistumšākajiem un biezākajiem dzīves džungļiem, kādos grēks mūs būs ievedis. Sauc, meklē Jēzu, un Viņš Tevi izvedīs skaistā un saulainā, prieka un laimes pilnā dzīvē. Tad varēsi tikai brīnīties, kā tas bija iespējams. Viņš pārsies tavas brūces, kuras būsi ieguvis brienot cauri daudziem traumatiskiem notikumiem. Un tad, kad nogurstam, Dievs stiprinās ar īpašu ēdienu: savu Vārdu un Sakramentu.

LELB Jelgavas Svētās Annas draudzes
mācītājs, palīgbīskaps +Uldis Gailītis